Ārpus ētera
Pirms dažām dienām Latvijas kinoteātros iznāca filma "Mana brīvība", kuras galvenās varones prototips ir Ita Marija Kozakeviča, filoloģe, poļu kopienas aktīviste, pirmā Latvijā atdzimušās Poļu savienības priekšsēdētāja un Augstākās Padomes locekle, kura balsoja par valsts neatkarību no Padomju Savienības. Pirms mēneša viena no Rīgas ielām tika nosaukta Itas Kozakevičas vārdā.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Dāvids Ernštreits sarunājas ar talantīgo Latvijas autosportistu Tomasu Štolcermani. Tikko Tomass aizvadījas formulas testus "Ferrari" komandā.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā Reinis Ošenieks sarunājas ar pludmales volejbolistu Jāni Šmēdiņu. Šmēdiņš ar Aleksandru Samoilovu šogad paziņoja, ka vairs neturpinās startēt tūrē kopā. Kādi ir bijuši šie gadi?
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā Andris Auziņš sarunājas ar pasākuma vadītāju, Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) turnīru organizatoru, "sestā spēlētāja" vienu no kūrētājiem Sandi Miltoviču. Kādas pārdomas ir pēc Pasaules kausa, kur mūsu sestais spēlētājs bija pamanāmākais no visiem Pasaules kausa faniem?
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā Matīss Timofejevs sarunājas ar vieglatlētu un tagad arī kārtslēkšanas treneri Mareku Ārentu.
Ko Latvijas iedzīvotāji domā par mediju neatkarību? Cik tā svarīga? Ko tā nozīmē mediju auditorijas skatījumā? Lūk, nesen veikta pētījuma dati, kas šoreiz dod iespēju izteikties mediju lietotājiem.
Augustā un septembra sākumā Latvijas līdzjutēji izbaudīja lieliskus lielā sporta mirkļus – Pasaules kausa finālturnīrs basketbolā un Latvijas panākumi bija pāri visam. Pirms tam arī pasaules čempionāts vieglatlētikā, kur galveno varoņu lomās gan citi, taču atzīstami starti izdevās Agatei Caunei un Anetei Kociņai. Rīgā jau nedēļas nogalē notiks pasaules skriešanas čempionāts, pirmais šāds sarīkojums pasaulē ar vērienīgu zvaigžņu piedalīšanos.
Latvijas Televīzijā (LTV) ceturtdien, 28. septembrī, pulksten 21.10 LTV1 pirmizrādīs dokumentālo filmu "Neērtie latvieši" (2023), režisore ir Agita Cāne-Ķīle, scenārija autore – Iveta Lepeško. Filma vēsta par traģisku vēstures lappusi pagājušā gadsimta 20.–30. gados to latviešu vidū, kas izvēlējās iet citu ceļu – palikt Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS).
Interpunkcijas zīmi, ko lietot pie filmas nosaukuma – pēdiņas, jautājuma, izsaukuma zīmi vai vienkārši punktu – atstāju filmas skatītāju un LSM.lv lasītāju ziņā.
Ko jūs domājat par vārda brīvību? Cik tā jums ir svarīga? Šādi un daudzi citi jautājumi apspriesti sabiedrisko mediju auditorijas pētījumā, kurā fokusa grupu dalībnieki no visas Latvijas diskutēja par Latvijas sabiedrisko mediju Redakcionālajās vadlīnijās iekļautajām profesionālajām vērtībām.
Šonedēļ apritēja 20 gadu kopš dienas, kad es, tāpat kā vēl miljons Latvijas pilsoņu, devos uz balsošanas iecirkni, lai izlemtu, vai Latvijai ir jāpievienojas Eiropas Savienībai. Toreiz gāju balsot bez īpašām ilūzijām, bet ar skaidru mērķi: Latvijai ir jākļūst par "normālu, garlaicīgu" Eiropas valsti.
Daugavpilī mācību gads uzņem apgriezienus. Un kā jūs domājat, par ko ir norūpējušies pirmklasnieku vecāki? Par latviešu valodu? Nu beidziet. Izglītības reformas dēļ varbūt kāds gan raud, gan cieš, bet klusībā. Tur sevī šīs sāpes. Pirmajās mācību nedēļās galvenie jautājumi vecāku tērzētavās skan tā: "Cik dodam dāvanām?" un "Ko dāvināt bērniem?"
18 gadus vecais Daņiils (vārds mainīts) atbrauca no Baltkrievijas pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem kopā ar saviem vecākiem, glābjoties no režīma represijām pēc 2020. gada notikumiem. Viņa ģimenei un viņam pašam pēc bēgļa statusa iegūšanas nācās sākt dzīvi no jauna. Tagad jaunais cilvēks ir Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes students.
Septembra sākumā ar atjautīgiem jautājumiem un kārtīgu galvas palauzīšanu startējusi Latvijas Televīzijas raidījuma "Veiksme. Intuīcija. Prāts." ("V.I.P.") 14. sezona, kur divos pusfinālos tikās Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti. LSM.lv piedāvā izaicinājumu – vai ziniet atbildes uz jautājumiem, kas bija par grūtu studentiem?
Pārmetumi un ironija nelīdzēs – žurnālisti, redaktori un citi mediju profesionāļi kļūdās un kļūdīsies. Tas var būt izlaists burts, neprecīzi aprēķināti skaitļi vai nozīmīga fakta kļūda. Kļūdas novērtējuma labākais mērs ir tās labojums. Tomēr… labojumi ir tikpat dažādi kā kļūdas un tikpat seni kā mediji un žurnālistika. Kāda ir mediju kļūdu labošanas prakse?
Jēdzienu "Kresy" (Pierobeža) mūsdienu nozīmē izdomājis Vincentijs Pols (Wincenty Pol), poļu dzejnieks, ģeogrāfs, pazīstamās poēmas "Mohort" ("Mohorts") autors. Sākotnēji tas apzīmēja Polijas–Lietuvas kopvalsts teritorijas tālajā Ukrainā, bet vēlāk nosaukums arvien vairāk sāka virzīties uz Polijas vidusdaļu. 1921. gada Rīgas līguma rezultātā tādas pilsētas kā Ļviva, Ternopole, Brestļitovska un Navahrudaka, poļu dzejnieka Ādama Mickeviča (Adam Mickiewicz) bērnības pilsēta, kļuva par "pierobežas vojevodistu galvaspilsētām". "Pierobežas vēstures beigas" pienāca 1939. gada 17. septembrī, kad Sarkanā armija ienāca Polijas austrumos. Par "robežzemes apokalipses" simbolu kļuva poļu rakstnieka Staņislava Vitkeviča (Stanisław Witkiewicz) (pseidonīms "Witkacy") pašnāvība, padomju karaspēka ienākšanas pierobežā dēļ.
Latvijas futbola valstsvienība piedzīvojusi kārtējās neveiksmes Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, zaudējot Horvātijai (0:5) un Velsai (0:2), pēc pieciem mačiem arvien paliekot bez nopelnītiem punktiem. Latvijas izlasei turnīrā vēl ir atlikušas trīs spēles – ar Armēniju un Horvātiju Rīgā, kā arī izbraukums uz Turciju, lai pirmoreiz nepaliktu pavisam tukšā.
Cik viegli tam vajadzētu būt: pierunāt cilvēkus uz ļoti privātu savstarpēju sarunu visu Latvijas Radio klausītāju priekšā? Un kas tad vispār ir normāla ģimene? Mums ar otru podkāsta jeb raidieraksta "Normāla ģimene" autori Martu Hercu šķiet, ka informatīvā vide, kurā ikdienā peldam, mūs tīši vai netīši cenšas pārliecināt par to, ka normāla ir tikai heteroseksuāla, divu vecāku ģimene, kurā aug vismaz divi bērni un kurā māte (ar prieku, nekurnot un necenšoties ar politiska un sociāla aktīvisma palīdzību ko mainīt) uzņemas lielāko daļu rūpju par bērniem un mājas uzturēšanu kārtībā. Bet vai tā tiešām ir vienīgā, pareizākā normālība, un cik tad vispār bieži tāda sastopama?
2022. gadā vairāk nekā puse no visiem sabiedrisko mediju ombudam adresētajiem iesniegumiem bija tieši vai netieši saistīti ar žurnālistu izvēlētajiem avotiem, to daudzveidību, avotu pārstāvēto sabiedrības grupu vai to aizstāvētajiem viedokļiem. Daļā iesniegumu uzstāts uz nepieciešamību dot plašākas iespējas izteikties, daļā, gluži pretēji, apstrīdētas kāda viedokļa vai tā pārstāvja tiesības parādīties sabiedrisko mediju saturā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
