Ārpus ētera / Komiksi
Maija sākumam neraksturīgi aukstais laiks sagādājis lielus pārdzīvojumus Latvijas dārzkopjiem, jo pavasara salnas var nodarīt lielu postu augļu kokiem, ogulājiem un krāšņumaugiem. Dārzkopji ir gatavi arī nakts stundās iesaistīties cīņā pret postošo salnu. Par laimi, jau nākamnedēļ laiks kļūs siltāks un gaisa temperatūra varētu pārsniegt +20 grādu.
Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība šonedēļ rīkoja trīs dienas ilgu streiku, pieprasot valdībai pildīt solījumus par atalgojuma palielināšanu. Valdība galu galā atrada vairāk nekā četrus miljonus eiro, lai izpildītu pedagogu prasības. Daudzi bērni tikmēr priecājās, ka nav jāiet uz skolu, savukārt viņu vecākiem tas sagādāja problēmas, jo bija jādomā, kā nodarbināt bērnus.
Krievijas karš pret Ukrainu sarežģītā situācijā nostādījis "Latvijas dzelzceļu" (LDz). Kravu samazināšanās liek dzelzceļa uzturēšanā ieguldīt arvien vairāk valsts budžeta naudas. Atspaidu izmaksām dod kravas no Krievijas, kas savukārt rada drošības riskus, ziņoja LTV raidījums "De facto".
Ukrainā jau pilnā sparā notiek sējas darbi, lai gan otro gadu pēc kārtas Ukrainas zemniekiem sējas sezona notiek kara apstākļos un daudzviet jāuzmanās no okupantu atstātām mīnām. Tikmēr par valsts aizsardzību domā arī Latvijā, kur pirmie brīvprātīgie pieteikušies valsts aizsardzības dienestam. Jauniešiem būs jāievēro armijas prasības attiecībā uz kārtīgu ārējo izskatu, bet lielākās problēmas varētu sagādāt dienestam neatbilstošs veselības stāvoklis.
Krievijas Valsts dome apstiprinājusi likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem pavēstes tagad nāks ne tikai papīra, bet arī elektroniskā formā.
Jau vairāk nekā gadu turpinās Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet ukraiņi nevar atļauties izrādīt noguruma pazīmes. Katrs raķešu trieciens un okupantu pastrādātais kara noziegums tikai pastiprina ukraiņu apņēmību izturēt un uzvarēt. Bet tikmēr Rietumu pasaulē turpinās cita veida karš, kurā ar informācijas kara paņēmieniem tiek mēģināts mazināt atbalstu Ukrainai.
Gada laikā katrs Latvijas iedzīvotājs apēd vidēji 210 olu, bet olu patēriņš strauji aug Lieldienās, kad risinās olu kaujas. Sociālo tīklu laikmetā ir divtik svarīgi parādīt, ka tavas olas ir ne vien skaistākās, bet arī stiprākās. Tikai pēc kaujas ir jauna problēma: jāizdomā, ko iesākt ar sasisto olu kaudzi.
Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvajā līzingā paņemtie elektroauto netiek kvalificēti kā luksusa klases spēkrati, to preses konferencē ceturtdien, 30. martā, paziņoja kompānijas izpilddirektors Martins Gauss. Spēkrati, pēc viņa teiktā, piedāvāti akcijā – ar aptuveni 26% atlaidi no standarta cenas.
Ogrē pēdējā laikā samilzis konflikts starp Ogres novada galvu Egilu Helmani (Nacionālā apvienība) un Ogres Vēstures un mākslas muzeju, kura vadība kritusi Helmaņa nežēlastībā. Muzeja vadītāja Evija Smiltniece paziņoja, ka grasās aiziet no amata, bet tagad nolēmusi palikt un cīnīties par muzeju.
Par Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizīti Maskavā pārdomās dalās Latvijas izcelsmes Krievijā dzīvojošs mākslinieks un grāmatu ilustrators Igors Stepanovs.
Kaut arī kūlas dedzināšana jau gadiem ir aizliegta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ik pavasari steidz dzēst pērnās zāles degšanas ugunsgrēkus. Arī šis pavasaris nav izņēmums.
Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins šonedēļ viesojās Maskavā, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstā viesa priekšā bija izritinājis sarkano paklāju. Ķīna jau labu laiku var noskatīties uz Krieviju ar pārākuma apziņu, jo tās ekonomika ir daudz spēcīgāka nekā Krievijai. Putins no Sji centās izlūgties atbalstu karam pret Ukrainu, bet Ķīnas līderis atturējās no konkrētiem solījumiem. Politikas analītiķi spriež, ka karš Ukrainā ir Ķīnas interesēs, jo vājina gan Krieviju, gan Rietumus.
Iespējams, arī Latvijā daļu komercbanku peļņas varētu novirzīt valsts aizsardzības vajadzībām līdzīgi, kā tas plānots Lietuvā, ieviešot jaunu pagaidu nodokli banku peļņai. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") šonedēļ informēja, ka paredzējis nākamnedēļ par šo ideju koalīcijā rosināt diskusiju.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība piešķir papildu finansējumu krievu valodas un literatūras fakultatīvām nodarbībām mazākumtautību skolās. Šajā mācību pusgadā tam paredzēts atvēlēt ap 21 000 eiro. Tas tiek darīts pēc skolēnu vecāku lūguma. Rēzeknes domes opozīcijas deputāti kritizē šo praksi un uzskata, ka mazākumtautību skolās papildu finansējumu vajadzētu piešķirt nevis krievu, bet gan latviešu valodas mācīšanai.
Šonedēļ Latvijas Pašvaldību savienība atkal aktualizēja jautājumu par skolu tīkla sakārtošanu, izrādot savu nule izstrādāto interaktīvo karti ar datiem par izglītības iestādēm visā Latvijā. Tomēr jautājums, ko darīt ar mazajām skolām, joprojām paliek neatbildēts.
"23 stundas un 56 minūtes!" ceturtdienas rītā lepni paziņoja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") brīdi pirms ilgākās budžeta pieņemšanas sēdes Saeimas vēsturē noslēgšanas. Lai gan rīta pusē deputāti viens pēc otra tribīnē kāpa nokaunējušies, jo neko jau nav sanācis šādi pierādīt, tomēr rekords tika sasniegts un budžets pieņemts. Tas stāsies spēkā 1. aprīlī.
2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 1373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājies par 95 eiro jeb 7,5%.