Kultūra / Literatūra
"Dari, kas jādara" – šādi nosauktas Imanta Freiberga atmiņas, kuru iznākšanu grāmatā apgāds "Jumava" svinēja 28. martā.
No 29. marta līdz 28. aprīlim sabiedrisko mediju portālā LSM norisinās "Latvijas Literatūras gada balvas 2024" (LALIGABA) publikas balsojums, ļaujot lasītājiem noteikt savu simpātiju.
Jūtīgs un precīzs noskaņu tvērums un emocionalitāte, kā arī drosme paplašināt valodas robežas – tā aizvadītā gada literatūras ražu raksturo Latvijas Literatūras gada balvas žūrija.
Marta beigās iznākusi pirmā iekļaujošas komunikācijas rokasgrāmata latviešu valodā. Tajā valodniece, tulkotāja un lektore Aiga Veckalne apkopojusi svarīgākos iekļaujošas jeb cieņpilnas valodas ieteikumus, kā arī piemērus un noderīgas saites.
28. martā nosaukti Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nominanti un speciālbalvu ieguvēji. Jau iepriekš ziņots, ka Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā ekspertu komisija nolēmusi piešķirt dzejniecei, prozaiķei un tulkotājai Margitai Gūtmanei.
Poļu rakstnieces Joannas Rudņanskas grāmatā "Brigitas kaķenīte", kas Inas Strautnieces tulkojumā iznākusi izdevniecībā "Aminori", aplūkoti Otrā pasaules kara notikumi ar bērna acīm, pavēstīja izdevniecībā.
Klajā laista pētnieka Aigara Lielbārža monogrāfija, kuras centrā ir latviešu buramvārdi, vārdošanas un dziedināšanas tradīcijas un šo tekstu un tradīciju veidojošie un ietekmējošie dažādie konteksti, informēja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāda pārstāvji.
Iznāk divu sējumu izdevums – "Grāmata kā meistardarbs. Apgāda "Zelta ābele" ilustrēts bibliogrāfisks izdevumu katalogs" un monogrāfija "Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve", informē izdevniecības "Neputns" pārstāvji. Katalogu sastādījis, komentējis un monogrāfiju sarakstījis Laimonis Osis.
Laikā no 21. līdz 24. martam Vācijā norisinās starptautiskais Leipcigas grāmatu tirgus (Leipziger Buchmesse), kurā ar nacionālo stendu un pasākumu programmu piedalīsies arī Latvija, informēja programmas pārstāvji.
Iznācis patiesos notikumos balstīts komikss pusaudžiem un jauniešiem "Katrīnas karš". Tā autores ir franču rakstniece Žilija Bijē (Julia Billet) un māksliniece Klēra Fovela (Claire Fauvel), no franču valodas tulkojusi Gita Grīnberga, informēja izdevniecības "Liels un mazs" pārstāvji.
Grāmatu apskatā šoreiz par divām grāmatām, kuru iznākšana nosvinēta pavisam nesen – aizvadītās nedēļas nogalē. Tās ir Gunāra Bībera astoņu lekciju krājums un Arnolda Auziņa "Jautras nebūšanas".
19. gadsimta 50.–60. gados pakāpeniski, bet arvien noteiktāk latvieši apzinās ne tikai savas intelektuālās intereses, bet arī pašu reālās iespējas to nodrošināšanā. Šajā laikā latvieši vairs nav vienīgi galvenokārt vācbaltiešu mācītāju sagādātās lasāmvielas patērētāji, bet arī paši iesaistās jaunu tekstu radīšanā, producēšanā un izplatīšanā.
"Iesveriet, lūdzu, man gaismu!" Un viņa savā dārzā no sniega izcēla pazudušo dēlu – atmiņas par dzejnieku Leonīdu Breikšu, kurš pēdējo reizi bija redzēts Zilupes stacijā Otrā pasaules kara sākumā. Viņš devās uz Krieviju nāvē, bet atstāja gaismu, ko dzejas vārdos izdziedāt Atmodā un dziesmu svētkos. Raidījumā "Literatūre" dzejniece un gleznotāja Ruta Štelmahere izgaismojas rezonansē ar izsūtījumu pieredzējušo dzejnieku Leonīdu Breikšu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
