Kultūra / Literatūra
Alfrēds Nobels izgudroja dinamītu un izveidoja paša vārdā nosauktu prēmiju. Šķiet, to par šo cilvēku zina vai katrs skolēns. Taču kā tas nākas, ka Nobels nodarbojās ar sprāgstvielām, ja paralēli visu mūžu rakstīja romantisku dzeju? Kāpēc ieviesa prēmijas tieši tādās kategorijās un ne citās? Šos un vēl daudzus citus faktus par Alfrēdu Nobelu, ievītus Zviedrijas un pasaules vēsturē, var uzzināt, lasot nule latviski iznākušo apjomīgo Nobela biogrāfiju. To tulkojusi vesela tulkotāju komanda un klajā laidusi izdevniecība "Latvijas Mediji" ar Zviedrijas vēstniecības Latvijā atbalstu. Autore ir Ingrīda Karlberga, zviedru rakstniece un pētnieciskā žurnāliste. Par faktiem, kas mēdzot būt aizraujošāki par rakstnieka iztēles augļiem, rakstniece stāstīja intervijā Latvijas Radio.
28. februārī paziņoti Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu gadatirgus balvas "Bologna Ragazzi Award" (BRAW) laureāti. Balvu kategorijā "Opera Prima" par labāko debiju bērnu literatūrā žūrija piešķīrusi izdevniecības "Jānis Roze" izdotajai Aleksandras Rundes rokasgrāmatai "Ko darīt, ja esi kails pilsētā" – tas ir mākslinieces pirmais, pašas izlolotais autordarbs, kuram viņa ir gan idejas, gan dizaina, teksta un ilustrāciju autore, informēja izdevniecībā.
19. gadsimta pirmajā pusē tagadējā Latvijas teritorijā grāmatu izdošana vēl bija vācbaltiešu ziņā. Tomēr, tuvojoties gadsimta vidum, strauji veidojās latviešu inteliģence, kurai bija nozīmīga loma nacionālās grāmatniecības izveidē. Saistībā ar šo tematiku Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde "Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā".
2024. gada 29. februārī tika nosaukti Eiropas Savienības balvas literatūrā nominanti no 13 dalībvalstīm. Šai balvai ik gadus nominē jaunus un daudzsološus prozas rakstniekus no Eiropas, lai veicinātu autoru literāro darbu pazīstamību Eiropā un rosinātu turpināt literāro darbību. Latvija balvai nominējusi rakstnieci Dainu Tabūnu par 2023. gada nogalē klajā nākušo romānu "Raganas", ko izdevusi biedrība "Ascendum", informēja Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas pārstāve Anete Konste.
"Visu mūžu uz notikumiem un parādībām esmu raudzījies no komiskās puses, un daudzi mani uzskata par vieglprātīgu." Tā sevi raksturo dzejnieks, rakstnieks, publicists un žurnālists Arnolds Auziņš. Izdevniecībā "Dienas Grāmata" klajā laists jaunākais rakstnieka stāstu krājums "Jautras nebūšanas", kurā apkopoti autora atmiņu stāsti un smieklīgi atgadījumi par Latvijas kultūras personībām.
Somijas Valsts balvu (Valtion ulkomainen kääntäjäpalkinto) ārvalstu tulkotājam 2024. gadā saņem Maima Grīnberga, informēja tulkotājas pārstāve Una Rozenbauma.
Šīs nedēļas grāmatu apskatā ielūkošos gruzīnu un romu autoru darbos. Nesen latviskā tulkojumā klajā nācis gruzīnu autora Bekas Adamašvili darbs "Šajā romānā visi mirst", kas pirms vairākiem gadiem ieguva Eiropas Savienības Literatūras balvu. Spilgts romu kultūras vēstnesis savukārt ir Kārļa Rudeviča sarakstītais romu eposs "Romi un Mahmuds Gadžo", kas tapis nu jau gandrīz pirms 30 gadiem, bet tikai ne pārāk sen publicēts arī grāmatā.
Talsu bibliotēkā šogad gaidāma akreditācija. Taču pirms tās paredzēta iestādes krājuma pārskatīšana. Daļa pilsētas iedzīvotāju satraukti, ka tās ietvaros no plauktiem varētu pazust vairākas grāmatas, tostarp latviešu literatūras klasiķu darbi. Bibliotēka sarunā ar Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumu "4. studija" noliedza izskanējušās runas par plauktu tukšošanu.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pagājuši divi gadi jeb 730 dienas. Tie ir bijuši šoka, baiļu un nāves pilni divi gadi, kuros gandrīz katru dienu esam saskārušies ar Krievijas iznīcinošo dabu un Ukrainas neatlaidīgo cīņassparu. Stāstīt par netaisnību un aicināt uz pretsparu turpina arī autori, kas apņēmušies neļaut aizmirst pāridarījumu.
Kādas literārās formas un tēmas biežāk izvēlas rakstnieki Lietuvā un Igaunijā, un kādām mazāk pievēršas latviešu autori? Mūsu kaimiņu neatkarības svētku mēnesī Rakstniecības un mūzikas muzejs rīkoja diskusiju ar nosaukumu "Kā latvieši neraksta: igauņu un lietuviešu literatūra". Tajā mūsu rakstnieki, tulkotāji un grāmatu izdevēji citēja kaimiņvalstu autoru darbus un patiešām atrada gan atšķirīgo, gan vienojošo.
Grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele" šogad pieteikts mazāks darbu skaits nekā iepriekš, tomēr konkursa žūrijas locekļi, daloties kopējos iespaidos, norāda uz darbu kvalitāti un augstvērtīgumu.