Dzīve & stils / Vēsture
Kādreiz lasot rakstnieka Jāņa Poruka (1871–1911) garadarbus, nekad nebiju iedomājusies, ka reiz došos meklēt viņa stāsta "Gulētāja" galveno varoni – kādu gaišreģi. [1] Daudzi rakstnieki izmantojuši īstas personas kā prototipus savu stāstu varoņiem, taču nekas daudz nav zināms par Poruka gulētājas personību. Šis Latvijas Televīzijas vēstures detektīva "Tas notika šeit" stāsts būs mēģinājums atklāt gaišreģes īsto vārdu un uzzināt vairāk par viņas dzīvi.
Daudzi vecāki piekritīs – tik labs ir mūsdienu pasaules "izgudrojums" bērnudārzs! Paradums mazus bērnus atstāt bērnudārza audzinātāju uzraudzībā, kamēr vecāki dodas darba gaitās, radies tikai 20. gadsimtā, taču ne tikai pieskatīšana vecāku prombūtnē bija priekšnoteikums pirmsskolas izglītības iestāžu radīšanai – arī vajadzība celt bērnu izglītības līmeni, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja un arī pirmsskolas izglītības vēstures pētniece Vineta Jonīte.
1994. gada 12. februāra – Lillehammeres ziemas olimpiādes atklāšanas dienā – no Norvēģijas Nacionālā mākslas muzeja tika izzagts viens no tā lielākajiem dārgumiem – Edvarda Munka glezna "Kliedziens". Pēc dažiem mēnešiem šedevru izdevās atgūt – gluži neskartu.
Vaboles kūdras purva vēsture ir ne tikai cilvēku, bet arī purva kā ģeogrāfiskas vietas vēsture, kuru var apskatīt dažādi, tostarp varas, vides un cilvēku attiecībās un to mijiedarbībā. Vēl dzīvi ir cilvēki, kas te ir strādājuši, dzīvojuši vai apmeklējuši purvu citu iemeslu dēļ. Viņu atmiņām ir liela nozīme šīs vietas pagātnes apzināšanā, jo tās līdzās arhīvu dokumentu un agrāko gadu preses izdevumu sniegtajām diezgan skopajām ziņām veido daudzslāņainu šī purva vēsturi. To var aplūkot kā mikrovēstures gadījumu, cenšoties labāk saprast, kas tad īsti dažādos laikos šeit ir noticis, vai un kā tas iekļaujas Latvijas sabiedrībā dominējošos lielajos vēstures stāstos. Vaboles kūdras purvu, tā tapšanu, uzplaukumu un norietu laiku lokos vētīja Latvijas Televīzijas vēstures detektīvs "Tas notika šeit".
1896. gada vasarā Vaboles muižas īpašniekam Teofilam Staņislavam Jozefam Plāteram-Zībergam un viņa sievai Jadvigai Marijai kā pēdējais no četriem bērniem piedzima dēls Ireneušs (Irenejs) Plāters-Zībergs.[1] Neskatoties uz to, ka puisītis pasaulē nāca ar iedzimtām fiziskām īpatnībām – piedzima bez rokām, viņš kļuva par pasaulē pazīstamu rakstnieku, mākslas un dokumentālu filmu režisoru. [2] Ireneja dzīves līkločiem pa pēdām devās Latvijas Televīzijas vēstures detektīvs "Tas notika šeit".
Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība aicina piedalīties balsojumā, lai izvēlētos gada vēsturnieku Latvijā 2023. gadā, informēja biedrībā, norādot, ka rezultātus paziņos 8. martā.
Lai godinātu vēsturiskus notikumus, novadpētniece Sarmīte Ozoliņa rosinājusi pārdēvēt Krustpils pagastā Urķērnieku māju tuvumā augošo parasto ozolu (Quercus robur). Līdz ar vēsturnieka skaidrojumu ozolam ar 4,24 metriem lielu apkārtmēru ir dots vārds Trešā bruņotā vilciena ozols, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Viena no leģendām par raidījumu "Labvakar!" (pilns nosaukums – "Labvakar, Latvija!") vēsta, ka tolaik, astoņdesmito gadu beigās, svētdienās teātra izrāžu pēdējie cēlieni esot bijuši pustukši, jo cilvēki steigušies mājup, lai nepalaistu garām raidījuma kārtējo epizodi. Šodienas acīm skatot Nacionālās bibliotēkas arhīvā pieejamās raidījuma epizodes, redzams, ka tas ir mikslis starp garām trīs raidījuma vadītāju studijas sarunām, sižetiem un intervijām par dažādām tēmām, bet pa vidu tam visam vēl arī skan ārzemju popmūzikas videoklipi. Un tā kādu trīs stundu garumā. Bet ikviens šī raidījuma tiešraides aculiecinieks pamatoti apliecinās – tolaik no tā nevarēja atraut ne aci. Kas bija šī raidījuma fenomens?
27. janvāris, Vācijas nacistu ierīkotās Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadiena, ir Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena. Par tādu tā tika noteikta 2005. gadā ar ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu, lai pieminētu ebrejus, kas kļuva par nacisma upuriem, un miljoniem citu nacisma upuru. Saistībā ar šo datumu Eiropas tīkls "Atcere un solidaritāte" (European Network Remembrance and Solidarity, ENRS) katru gadu īsteno iniciatīvas, lai paplašinātu izpratni par holokaustu.
1972. gada 24. janvārī Guamas salas džungļos tika nejauši notverts Soiči Jokoi – bijušais Japānas Impērijas armijas seržants, kurš te bija slēpies kopš 1944. gada. Līdzīgi gadījumi zināmi arī citur Dienvidaustrumāzijā, un arī Baltijā ir bijuši mežabrāļi, kuri pēc Otrā pasaules kara vienatnē slēpušies mežā desmitiem gadu.
1558. gada 23. janvārī ar Krievijas cara Ivana IV karaspēka iebrukumu Livonijā sākās Livonijas karš. Iznīcinot viduslaikos pastāvējušo ģeopolitisko izkārtojumu Livonijā, šis karš iesāka Jauno laiku vēstures posmu tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā.
Viņa iebalzamētais līķis jau gadsimtu glabājas mauzolejā pašā Maskavas sirdī, bet ne Krievijai, ne tās kaimiņiem joprojām nav izdevies atsvabināties no politiskā mantojuma, ko aiz sevis atstājis boļševiku vadonis Vladimirs Uļjanovs, plašāk pazīstams kā Ļeņins. Svētdien aprit tieši 100 gadu kopš viņa nāves 1924. gada 21. janvārī.
Francijā pieņemts uzskatīt – kultūra sākas ar ēdienu, respektīvi, galda kultūru. Tās vēsture ir interesanta, jo Francijas virtuves un galda kultūras vēsture sākas ar Gijomu Torelu (Guillaume Tirel, 1310–1395), kurš bija pazīstams ar iesauku "Taiva" ("Taillevent") un bija karaļa Kārļa V (Charles V) šefpavārs.
Vai zini, ka Valtaiķu mācītājmuižā dzimuši divi izcili luterāņu mācītāji – brāļi Katerfeldi, kuri netiešā veidā sekmējuši Jaunlatviešu kustību?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
