Dzīve & stils / Vēsture
Satversmes sapulce jau 1920. gada septembrī bija apstiprinājusi Lāčplēša Kara ordeņa statūtus, un tā paša gada 11. novembrī jau tika pasniegti pirmie ordeņi, tomēr Latvija saskārās ar diplomātiskām grūtībām ordeņu apmaiņas jautājumā: kad Latvijas apsardzības ministram Kārlim Ulmanim, ģenerālim Balodim, pulkvežiem Krišjānim Berķim un Ludvigam Bolšteinam tika pasniegts Francijas Goda leģiona ordenis, Latvijai nebija, ar ko atbildēt.
1964. gada 11. decembrī argentīniešu marksists Ernesto Gevara, plašāk pazīstams kā Če Gevara, Kubas marksistiskā režīma vārdā uzstājās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā. Šī uzstāšanās vainagoja leģendārā latīņamerikāņu revolucionāra politisko karjeru, kurā gan drīz pēc tam šķīrās no Fidela Kastro vadītā Kubas režīma.
Lai gan tā neaptvēra lielu daļu mūsdienu Latvijas teritorijas, 1830. gadā izcēlusies Novembra sacelšanās izpelnījās interesi un uzmanību arī pie Daugavas, savukārt sekojošās jubilejas atgādināja par poļu sabiedrības neatkarības centieniem 19. gadsimtā. Latvijas Poļu savienības nodaļas rīkoja sarunas un koncertus, svinībās iesaistījās arī citas poļu biedrības, kas pastāvēja līdz 1940. gadam.
1941. gada 8. decembrī ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts uzstājas Kongresā ar runu, ko vēlāk nosauks par "Negoda runu". Tā ir uzruna, kas ievada nepilnu stundu ilgo ārkārtas sēdi, kuras laikā ASV pasludina karu Japānas impērijai. Iepriekšējās dienas uzbrukums Pērlhārborai ir šokējis ASV sabiedrību, un tā ir gatava doties karā.
1941. gada 7. decembrī Japānas impērijas kara flotes aviācija veica pēkšņu uzlidojumu Savienoto Valstu jūras spēku nozīmīgākajai bāzei Pērlharborā, Havaju salās. Pēc šī uzbrukuma Amerikas Savienotās Valstis iesaistījās Otrajā pasaules karā ar visu savu milzīgo potenciālu, kas lielā mērā izšķīra šī kara gaitu.
Talsu Vilkmuižas ezerā atklātie senkapi glabā daudz noslēpumu un senlaiku liecības. Par šīm vēsturiskajam bagātībām kļuva zināms kādā aukstā februāra dienā. Tas bija 1928. gada 24. februāris, kad ezeru vēl klāja ledus kārta. Ludvigs Šinkunas, daiļkrāsotājs un mehāniķis, nebija apmierināts ar to, ka viņa zvejas vissvarīgākais elements, vizulis, pazudis ledus apakšā.
Kā mūsdienās zinātnieki izturas pret to, kas radīts "nepareizā" laikā? Šoreiz stāsts par to, kā no zinātniskā mantojuma teju izsvītrots latviešu etnologa Ziedoņa Ligera 10 gadus ilgais darbs Francijas kolonijās Āfrikā. Jautājums arī – kāpēc līdzīgos vēsturiskos apstākļos čehu pētniekam Emilam Holubam viņa dzimtenē šoruden atklāj izstādi, bet afrikānista Ziedoņa Ligera vārdu diez vai kāds būs dzirdējis… Šos jautājumus varētu uzdot kā etnologiem, tā arī sociālajiem antropologiem, tā kā vairākās Eiropas zemēs vārds "etnoloģija" ilgi bijis sinonīms apzīmējumiem "sociālā antropoloģija" un "kultūras antropoloģija". Šoreiz stāstā savijas jautājumi, kurus par koloniālā perioda mantojumu risina trīs Eiropas valstīs – Latvijā, Francijā un Čehijā.
Latvijas Radio 3 "Klasika" ielūkojas Ukrainas vēsturē, kopā ar vēsturniekiem Dainu Bleieri un Mārtiņu Mintauru skatoties uz tautu nākšanu no ziemeļiem un rietumiem, Kijivas valsts izcelšanos, Ukrainas izveidošanos, drīzo nonākšanu Krievijas pārziņā, pieskaroties arī notikumiem ap 1917.–1920. gadu, relatīvajam augsmes posmam 20. gados un noslēdzot ar Holodomoru.