Dzīve & stils / Vēsture
Janvāris pirms 33 gadiem – 1991. gadā – Rīgā bija Barikāžu laiks. Tūkstošiem cilvēku, nosprostojuši pieeju svarīgākajiem pārvaldes un sakaru centriem, nevardarbīgās pretošanās akcijā nosargāja Latvijas virzību uz valstiskās suverenitātes atjaunošanu.
Pirms 33 gadiem – 1991. gada 13. janvārī – Vecrīgā un dažviet citur Latvijas galvaspilsētā sāka slieties barikādes un citas aizsargbūves. Tā Latvijas neatkarības kustība reaģēja uz padomju militāristu un citu neatkarības pretinieku uzbrukuma draudiem Latvijas valdības institūcijām, medijiem, sakaru centriem. Sākās "Barikāžu laiks" – kulminācija Baltijas nāciju cīņā par suverēna valstiskuma atjaunošanu.
Sarkanās armijas uzbrukums Otrā pasaules kara Austrumu frontē, kas sākās 1945. gada 12. janvārī, sagrāva vācu Reiha spēkus Polijas centrālajā daļā un atsvieda tos līdz pat Berlīnes pievārtei. Vācijas galvaspilsētas krišana Sarkanās armijas rokās līdz ar to bija vairs tikai laika jautājums.
Jāatzīstas, ka drošu ziņu par to nav nevienam, arī man. Bet dalīšos ar versijām un izteikšu dažus minējumus no savas puses. Pirmais apraksts par akmens galvu atrodams Tērbatas vācbaltu iknedēļas laikrakstā "Das Inland" (burtiskā tulkojumā – "Iekšzeme") 1852. gadā, nr. 40. Sadaļā "Dienas hronika" tiek ziņots, ka akmens galva, apaugusi ar biezu sūnu kārtu, atrasta 1851. gada rudenī kādā tīrumā netālu no Salaspils, kas toreiz saukta par Kirkholmu (Kirchholm). Akmens galva bija gandrīz metru (93 cm) augsta, un kā vēlāk tika pārsvērts – ap 780 kg smaga.
Krievijas armijas uzbrukums pie Rīgas, kas Latvijas vēsturē ieguvis Ziemassvētku kauju nosaukumu, ilga no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim (pēc jaunā stila). Ielūkojamies tā laika latviešu preses rakstītajā par šo notikumu.
Šajās dienās Latvijā piemin Pirmā pasaules kara laikā notikušās Ziemassvētku un Janvāra kaujas. Šīs cīņas Pirmā pasaules kara Rīgas frontes sektorā bija asiņainākās un lielākās, kurās pirmo reizi kopā cīnījās visi astoņi latviešu strēlnieku bataljoni.
Vācu okupācijas laikā dažādos Latvijas reģionos vienlaikus varēja izpausties gan bezierunu kolaborācija, kas palīdzēja nodrošināt nacistu organizētā genocīda jaudīgāku īstenošanu, gan taktiskā kolaborācija, kas ļāva izglābt vietējo dzīvības. Nāvei nolemto izdzīvošanas sekmēšana no vietējo latviešu pašvaldību un policijas amatpersonu puses līdz šim nav pietiekami novērtēta. To var uzskatīt par nepolitisku un cilvēcisku motīvu vadītu nevardarbīgu pretošanos okupācijas varai. Spilgts piemērs ir romu atšķirīgais liktenis dažādos Latvijas reģionos – dažviet tie pilnībā tika iznīcināti, bet, piemēram, Talsu apriņķī paglābti no represijām.
1869. gada 28. decembrī Savienotajās Valstīs tika izsniegts pirmais patents košļājamās gumijas ražošanai. Tiesa, mūsdienās pazīstamo košļeni sāka ražot pēc citas tehnoloģijas, kuras pamatā bija gadsimtiem senas Meksikas indiāņu čiklas sveķu košļāšanas paražas.
Dzīvo ātri, baudi un priecājies, nekam pārāk nepieķeries, jo it visam ātri var pienākt gals – šīs izjūtas bija labi pazīstamas daudziem pasaules kara postu, nāvi un iznīcību piedzīvojušajiem.
Valdnieka pienākums bija nodrošināt dzimtas turpināšanos pa vīriešu līniju, tāpēc dēlu piedzimšanu īpaši gaidīja, un troņmantnieka nākšanu pasaulē atzīmēja ar svinībām.
"Tiem, kuriem nav tekošu rēķinu un diskonta vekseļu lielās kredītiestādēs. Te nevajag ne obligāciju, ne vekseļu, ne galvinieku, bet tikai kādu mantu un pasi," 1936. gadā vēstīja laikraksts "Rīts".
Pirms 60 gadiem 22 gadus vecais jaunietis Bruno Javoišs Padomju Savienības okupācijas sargiem lika manīt, ka atmiņas par neatkarīgo Latviju un latviskumu nav izdzēstas. Viņš radiotornī tieši pretim Rīgas pilsētas Galvenajai milicijas pārvaldei uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Šobrīd Bruno Javoišs dzīvo Igaunijā, bet ik pa laikam viesojas Latvijā. Vienā no šādām reizēm viņš viesojās Nacionālās pretošanās kustības muzejā Rendā.
Nīderlandiešu kapteiņa Ābela Tasmana ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas 1642. gada 18. decembrī sasniedza Jaunzēlandi. Pirmā sastapšanās ar arhipelāga pamatiedzīvotājiem maoriem nebija no patīkamajām.
Nereti katras personas individuāli un kolektīvi pieņemtie lēmumi atstāja neizdzēšamu iespaidu uz viņu un arī līdzcilvēku turpmāko dzīvi. Pie viņiem var pieskaitīt arī starpkaru Latvijas kriminālpolicijas izmeklētāju Vili (arī Vilhelmu) Virziņu (1898–1969), kura biogrāfija ir kā pierādījums šo izvēļu būtiskajai nozīmē ne tikai uz konkrētā indivīda, bet arī uz citu sabiedrības pārstāvju likteņiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
