Dzīve & stils / Vēsture
Vai zini, kā tika dekorēta Nacionālā teātra skatuve Latvijas valsts svinīgajai proklamēšanai?
Vai zini, kā tika dekorēta Nacionālā teātra skatuve Latvijas valsts svinīgajai proklamēšanai?
Spricis Paegle savā 1923. gadā izdotajā atmiņu grāmatā "Kā Latvijas valsts tapa" raksta: "1918. gada 17. novembrī plkst. 10 vakarā Rīgā, Suvorova ielā 3, Rīgas Latviešu amatnieku krājaizdevumu kases telpās, astoņu latviešu politisko partiju un vienam Latgales priekšstāvim vienojoties, tika dibināta Latvijas Tautas Padome kā augstākā valsts varas iestāde ar uzdevumu – izvadīt Latvijas valsts un latvju tautas likteņus līdz Satversmes Sapulces sanākšanai."
Ar degsmi un drosmi. Sarkanbaltsarkanajam karogam Ogrē – 35 gadi
Ar degsmi un drosmi. Sarkanbaltsarkanajam karogam Ogrē – 35 gadi
Ir atkal novembris, patriotu mēnesis. 18. novembrī svinam Latvijas dzimšanas dienu. Neatkarīgā Latvija piedzima 1918. gadā, un savu brīvību atguva 1990. gada 4. maijā.  Bet ogrēnieši šajās dienās atceras un piemin laiku vēl pirms Trešās Atmodas, un 2023. gada 18. novembrī ar patiesu lepnumu un saviļņojumu var svinēt svētkus "Karogam Ogrē – 35 gadi".
Vai zini, kā Latvijas nacionālais karogs kļuva par Latvijas valsts karogu?
Vai zini, kā Latvijas nacionālais karogs kļuva par Latvijas valsts karogu?
Sarkanbaltsarkano krāsu izmantošanu, apzināti pasvītrojot to latvisko nozīmi, parasti saista ar 19. gadsimta septiņdesmito gadu sākumu. Šīs krāsas par savām jau 1870. gadā bija atzinuši latviešu studenti, kas pulcējās ap Ati Kronvaldu Tērbatā. Viņi šīs krāsas izmantoja tā sauktajos "Tērbatas latvju rakstniecības vakaros", lai pasvītrotu savu latvisko identitāti un stiprinātu nacionālo garu.
VIDEO. Latvijas vēstures kongress 2023
VIDEO. Latvijas vēstures kongress 2023
Trešdien, 15. novembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiek Latvijas vēstures kongress 2023. Pasākumam var sekot līdzi arī tiešraidē Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.
Kas slēpjas zem Svētā Jēkaba katedrāles Rīgā?
Kas slēpjas zem Svētā Jēkaba katedrāles Rīgā?
Arheoloģiskie izrakumi Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē ilguši piecus gadus. To laikā atklātas pārsteidzošas ainas un fakti, tostarp īsts "kaulu kambaris" jeb ievērojami apbedījumi. Atklājumi liecina, ka katedrāles iekšpusē guldīti turīgākie iedzīvotāji, ārpusē – visi pārējie, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja vēstures doktors, arheologs Artūrs Tomsons.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu